Tehnoloģijas ir sevi pierādījušas kā izšķirošu konkurētspējas un izaugsmes veicinātāju. Valstis, kas izmanto tehnoloģiju piedāvāto potenciālu, īpaši, ja runa ir par jaunām un inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, mākoņdatošanu, spēj celt produktivitāti, veicināt inovācijas un optimizēt izmaksas, vienlaikus veiksmīgāk sadarbojoties ar iedzīvotājiem un nodrošinot viņiem nepieciešamo atbalstu. Ne velti vairāki jaunākie pētījumi liecina, ka pastāv skaidra korelācija starp digitālo tehnoloģiju izmantošanu valsts mērogā un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.

Baltijas valstis ir spilgts piemērs dažādiem veiksmīgiem digitalizācijas piemēriem sabiedriskā sektora uzņēmumos, norāda Microsoft eksperti. Piemēram, Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, apvienojot Power Apps un Microsoft Teams funkcionalitāti, ieviesa iespēju darbiniekiem pa tiešo no mobilajām ierīcēm digitāli pārvaldīt apkalpes maiņas, integrēja digitālus darbinieku algu izmaksu risinājumus, kā arī radīja iespēju pēc-lidojuma obligātos ziņojumus ātri un ērti iesniegt elektroniskā formā. Tiek lēsts, ka šādā veidā lidsabiedrība likvidēja vajadzību ik mēnesi izdrukāt ap 1000 lapaspušu atskaišu ziņojumu papīra formā, kā arī samazināja vidējo datu ievadei nepieciešamo laiku no divām dienām līdz 15 minūtēm.

Savukārt Igaunijas valsts pārvaldes radītais risinājums Bürokratt ir pasaulē pirmais mākslīgā intelekta darbināts sabiedrisko pakalpojumu virtuālais palīgs. Šis un citi digitālo risinājumu piemēri Latvijas kaimiņvalstī rāda, ka Igaunijai ir gan vajadzīgais potenciāls, gan priekšnoteikumi kļūt par Eiropas mēroga digitālo centru, norāda Microsoft eksperti. Tikmēr Lietuvas dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai (LTG) ceļā uz digitalizāciju adaptēja stratēģiju, kas paredz pretstatā tradicionāliem IT sistēmu risinājumiem prioritizēt mākoņdatošanas risinājumus, tostarp attiecībā uz jaunām lietojumprogrammām, platformām un infrastruktūru.

“Kā rāda mūsu pieredze, pamatu veiksmīgai publiskā sektora digitalizācijai parasti veido nacionāla mēroga mākoņdatošanas prioritizēšanas stratēģija un to veicinoša politika, atbilstošs datu klasifikācijas ietvars, digitālās identitātes risinājumi, centralizēta iepirkumu funkcija, dažādu valdības pamatlīgumu izmantošana, elastīgi un pielāgojami finanšu noteikumi, uz sadarbību vērsta pieeja starp ieinteresētajām pusēm, kā arī digitālo kultūru un tehnoloģiju prasmes veicinošas programmas. Valstis, kas labāk izmanto digitālos pakalpojumus un datus, ir elastīgākas un ar lielāku spēju pārvarēt dažādas grūtības. Turpinot digitalizāciju, publiskais sektors būs labāk sagatavots, lai reaģētu ne vien uz izaicinājumiem, bet arī iespējām, un varēs veidot jaunus risinājumus, kas nepieciešami nākotnes problēmu risināšanai,” norāda Panayiotis Ioannou, Micrisoft Multi-Country CEE* reģionālais direktors publiskā sektora jautājumos.

Veiksmīgāko digitalizācijas piemēru vidū plašākā Centrālās un Austrumeiropas reģionālā var minēt arī Hovātijas pilsētu Zagrebu, kur mākoņdatošanas platforma Azure ļāvusi vienkāršot bērnu uzņemšana bērnudārzā. Šī sistēma tiek likta lietā arī pilsētas budžeta plānošanā un pārskatu sniegšanā, padarot šos procesus ātrākus, vienkāršākus un caurskatāmākus. Serbijas valsts elektroenerģijas uzņēmums Elektroprivreda Srbije ir uzlabojis patēriņa prognozēšanas procesu, apvienojot Microsoft Azure Machine Learning ar Power Apps un Power BI. Pateicoties reāllaika datu analīzei un automatizācijai, elektroenerģijas patēriņa prognozēšana tagad aizņem 15 minūtes, nevis divas stundas, un ietaupītais laiks tiek izmantots tirdzniecības optimizācijai. Slovēnijā laikā, kad valsti skāra COVID-19 pandēmija, Darba inspekcijas (IRSD) pārraudzībā bija infekciju slimību likuma īstenošanas monitorings. Izmantojot programmu, kas balstīta uz Microsoft Power Apps un integrēta ar Microsoft Teams, IRSD modernizēja savus digitālos procesus, kā rezultātā inspektori ikdienas pienākumus var īstenot pat par 30% ātrāk un no jebkuras vietas.

Vienlaikus, digitalizācija nevar noritēt atrauti no izglītības procesiem, un tā ir būtiska nākotnes cilvēkkapitālu veidojoša sastāvdaļa. Austrumeiropā un Eirāzijā ir vairāki izglītības sistēmām un digitalizācijai nozīmīgi projekti. Piemēram, Bulgārijā skolās ir piekļuve digitālajiem rīkiem, kas nodrošina e-mācību iespējas, savukārt Sv.Džordža Starptautiskajā skolā un pirmsskolas izglītības iestādē skolēni ar skolotājiem var sazināties, izmantojot Microsoft Teams, sadarboties ar klasesbiedriem virtuālajās klasēs, kā arī saņem un izpilda pasniedzēja uzdotos uzdevumus. Kazahstānā, kur temperatūra ziemā nereti noslīd zem -30°C, mācību iestāžu tīkls apdāvinātiem bērniem Nazarbayev Intellectual Schools (NIS) meklēja risinājumu, kā vajadzības gadījumā efektīvi vadīt mācības skolēniem arī attālinātā veidā, un kā galveno tālmācības rīku ieviesis Microsoft 365 platformu. Ungārijā Pēčas Universitāte, izmantojot Microsoft mākslīgā intelekta un ONNX Runtime iespējas, izveidoja un apmācīja BERT — atvērtā koda mašīnmācīšanās risinājumu, kas nodrošina teksta un runas apstrādi ungāru valodā, un ļauj lietotājiem sazināties ar tērzēšanas aģentiem un lietot citus automatizētus pakalpojumus dzimtajā valodā.

Savukārt Ukrainas parlaments nesen veica nepieciešamos datu aizsardzības likuma grozījumus, lai valdības dati varētu tikt pārvietoti no lokālajiem datu serveriem uz mākoni. Tas savukārt ļāva “evakuēt” valdības kritiskos datus ārpus valsts robežām un stratēģiski izvietot datu centros visā Eiropā. Ukrainā digitālās transformācijas jautājumi šobrīd ir cieši saistīti arī ar uzņēmējdarbības spēju pārvarēt grūtības, un kiberdrošībai joprojām ir izšķiroša nozīme.

“Pēdējo dažu gadu globālie notikumi ir nesuši nepieredzētas izmaiņas fiziskajā un digitālajā pasaulē. Kibernoziedzības draudi arvien pieaug – tie ir vērsti pret privātpersonām, uzņēmumiem, valsts iestādēm, ideju laboratorijām un nevalstiskām organizācijām. Ar drošības pasākumiem, kas bija pietiekami vēl tikai pirms dažiem gadiem, vairs nepietiek. Mākoņos darbināmas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (the Internet of Things jeb IoT), mašīnmācība un mākoņpakalpojumi piedāvā ātrumu un efektivitāti, paātrina inovācijas un padara drošību visaptverošu, vienlaikus veicinot izaugsmi un ilgtspējību,” saka Panayiotis Ioannou.

Kā liecina jaunākais Microsoft Digital Futures indekss, inovācija ir saistītas ekosistēmas produkts: tas ietver uzņēmējdarbību, digitālo sektoru, digitālo infrastruktūru, jaunuzņēmumus, talantus un pašu publisko sektoru. Ir pierādīts, ka digitāli attīstītās valstis ir zaļākas, turīgākas, inovatīvākas un konkurētspējīgākas. Valstis, kas labāk liek lietā digitālos pakalpojumus un datus, ir spējīgas labāk pārvarēt grūtības visas sabiedrības labā.

*Multi-Country ir Microsoft grupas uzņēmums Centrālajā un Austrumeiropā, kas aptver 25 valstis: Armēniju, Albāniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Horvātiju, Igauniju, Gruziju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Kazahstānu, Kosovu, Kirgizstānu, Moldovu , Mongoliju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju, Slovēniju, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Ukrainu un Uzbekistānu.