Oktobra vidū tika sākta kampaņa "Gudrā Latvija", kurā uzņēmējus mudina ieviest jaunākās tehnoloģijas. Mudinājums tiešām ir nepieciešams, jo pēc Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa jaunākajiem datiem Latvija uz Eiropas Savienības dalībvalstu fona vēl joprojām vērtējama kā zemas digitalizācijas valsts - no 28 dalībvalstīm Latvija ieņem 24.vietu. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka IT risinājumu lietošana nav pašmērķis, bet tas ir veids kā uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un produktivitāti. Savukārt kā galvenais iemesls, kādēļ Latvijas biznesa vidē ir problēmas ar digitalizāciju, jāmin informācijas trūkums par to, kādi IT risinājumi dažādās tautsaimniecības nozarēs ir pieejami. Diemžēl virkne uzņēmumu daudz tālāk par grāmatvedības programmu lietošanu Latvijā tā arī neesot tikusi.

LIKTA ir sākusi kampaņu "Gudrā Latvija". Kuri faktori pašlaik ir bremzējošie, lai Latvijā digitalizācija attīstītos ar pilnu jaudu?

Mēs šo kampaņu sākām, jo rādītāji par to, kā mūsu uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, cik tie ir digitalizēti, ir ļoti zemi. Mēs arī aptaujājām nozaru asociācijas, lai uzzinātu viņu vērtējumu, un galvenie faktori ir divi - viens ir zināšanu trūkums par iespējām, kādas šodien ir, otrs ir finanšu trūkums.

Man savukārt ir jāsaka, ka finansējums bieži vien pat nebūtu izšķirošais, ja uzņēmumi vispār zinātu par iespējām, kādas mūsdienās ir pieejamas. Tehnoloģijas pēdējos gados attīstās ļoti strauji un digitālie risinājumi, tostarp arī specifiski risinājumi konkrētām nozarēm, vairs nebūt nav tik dārgi. Tādēļ mums ir mērķis ar šo kampaņu likt uzņēmējiem aizdomāties par to, kādus procesus var digitalizēt un kā biznesu var vadīt labāk.

Tomēr vai finanses ir tik otršķirīgs faktors?

Protams, ka tas viss maksā. Tomēr uz finansējuma trūkumu asociācijas ir norādījušas daudz mazāk. Galvenais tiešām ir zināšanu trūkums. Te gan mēs nerunājam par lielajiem uzņēmumiem. Tāpat ir daudz vidējo un mazo uzņēmumu, kuri ir ļoti labi digitalizēti. Bet nereti ir arī situācijas, kad ikdienas darbos mēs pat neaizdomājamies, ko varētu darīt citādāk - ātrāk, efektīvāk, labāk. Tieši tādēļ mēs gribam uzrunāt uzņēmumu vadītājus, lai viņi atrod laiku, lai vienkārši apstātos un padomātu, ko var darīt citādāk un kur var palīdzēt tehnoloģijas.

Vai visās nozarēs par digitalizāciju ir jādomā vienlīdz nopietni? Iespējams, zemniekam svarīgāk ir art savu tīrumu.

Nu, ja mēs runājam par lielajiem lauksaimniekiem, tad viņiem ir ļoti daudz un attīstītu tehnoloģiju. Es teikšu, ka nepieciešamība pēc tehnoloģijām ir visās nozarēs. Iedomāsimies kaut vai veidu, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem. Ja es savus pakalpojumus mūsdienās nepiedāvāju tajos digitālajos kanālos, kuros ir sastopami mani klienti, es viņus nespēju sasniegt.

Vai ir kādas nozares, par kurām jūs varat teikt, ka tur digitalizācija klibo īpaši izteikti?

Mēs līdz gada beigām šīs kampaņas laikā ceram aptaujāt vairākus tūkstošus uzņēmumu un tad vērtēsim arī nozaru griezumā.

Protams, mēs uzreiz varam nosaukt sektorus, kuri ir ļoti digitalizēti - bankas, apdrošinātāji, kur digitālā transformācija jau ir veikta. Arī lielajos uzņēmumos ir daudz labu risinājumu. Taču, ja mēs lūkojamies uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, tad puse no aptaujātajām nozaru asociācijām atzina, ka ieviesti ir tikai pamata risinājumi, piemēram, grāmatvedības programmas. Turklāt ir arī tādi uzņēmumi, kuri joprojām tikai domā par IT risinājumu ieviešanu.

Ja mēs atgriežamies pie jautājuma, kādēļ vispār IT risinājumi ir nepieciešami, tad pamatā tas ir ātrums. Ātrums, kādā es saņemu informāciju, lai varētu pieņemt biznesa lēmumus, ātrums, kādā es varu komunicēt ar saviem klientiem un sadarbības partneriem.

Taču kā ir ar digitālo risinājumu drošību?

Tas ir mīts, ka viss, kas ir digitālā vidē, nav droši. Ja mēs paši nedarām muļķības, tad daudz kas digitālajā vidē ir daudz drošāks nekā fiziskajā vidē. Piemēram, ja mums tikai vienā eksemplārā ir dokumenti un tie pazūd vai tiek sabojāti, tās ir milzīgas problēmas. Digitālajā vidē tas nav iespējams. Tādēļ arī Latvijā arvien vairāk izmanto mākoņpakalpojumus, kad datiem ir iespējams piekļūt no ikvienas vietas.

Taču, protams, mums pašiem ir jābūt gudriem un par drošību jārūpējas. Piemēram, nezin cik reizes jau ir stāstīts, ka neviena banka jums nekad nelūgs e-pastā vai īsziņā sūtīt savas piekļuves paroles internetbankām. Taču vienmēr atrodas cilvēki, kuri uz šādu krāpšanu uzķeras.

Izņemot noteiktu sabiedrības daļu, kopumā Latvijas iedzīvotāji dažādus IT risinājumus izmanto daudz un labprāt, sākot no internetbankām un beidzot ar dažādām "čata" programmām. Kādēļ tikpat plaši IT risinājumi neienāk uzņēmumu dzīvē?

Vienu brīdi mēs paši sākām domāt, vai asociāciju aptaujās iegūtie rezultāti tiešām atbilst patiesībai. Taču, kad mēs sākām aptaujāt pašus uzņēmumus, tad sapratām, ka situācija tiešām tāda arī ir. No pirmajiem pāris simtiem uzņēmumu, kuri aizpildīja mūsu testu, tikai puse atzina, ka digitālās attīstības jomā ir pārāki par saviem konkurentiem. Turklāt pirmie tika aptaujāti uzņēmumi, kuri par digitālo attīstību ir domājuši. Mēs šos datus turpinām vākt, un es domāju, ka būs ļoti interesantas lietas, kuras tie atklās.

Te es atgriezīšos pie jau teiktā, ka galvenais iemesls ir zināšanu trūkums. Tādēļ mēs arī ar nozaru asociācijām jau esam runājuši, ka mēs varētu sniegt informāciju, ko IT nozare var piedāvāt tieši konkrēto sektoru uzņēmumiem.

Privātpersonu līmenī ļoti daudzi populārākie IT risinājumi izplatās ar tā saucamo "no mutes mutē" paņēmienu, kad labas lietas tiek ieteiktas draugiem, radiniekiem. Vai neapmierinošais digitalizācijas līmenis biznesa sektorā ir skaidrojams ar to, ka uzņēmumi savstarpēji ar informāciju nedalās? Piemēram, ja kāds ir ieviesis kādu labu IT risinājumu, tad citiem to neteiks, jo tā ir viņa konkurences priekšrocība?

Tieši te liela loma būtu nozaru asociācijām, jo tās būtu vieta, kur dalīties ar informāciju. Drīz beigsies arī pieteikšanās konkursam "Platīna pele", un tieši tam mēs aicinām pieteikties uzņēmumus un stāstīt par saviem sasniegumiem IT jomā.

Taču kopumā es teiktu, ka pašlaik šīs dalīšanās ir par maz. Es atceros, ka, kad mēs pirms gadiem veidojām "IT kompetences centru", tad arī bija šī doma - nu kā mēs konkurenti tagad sanāksim kopā un stāstīsim viens otram savas idejas? Taču mēs nonācām pie secinājuma, ka katram tā ideja jau ir sava un, ja uzņēmumam ir radusies šī doma, tad tam ir arī priekšnoteikumi tās īstenošanai, kuru visdrīzāk nav citiem uzņēmumiem. Savukārt šī dalīšanās dod ļoti labu iespēju diskusijās ar citiem pārbaudīt, vai šī ideja maz strādā. Taču kopumā mums tiešām nav prakses viens otram stāstīt par labām lietām. Pārsvarā mēs runājam par kādām problēmām.

Kāda ir situācija valsts pārvaldē un cik tā ir veicinoša vai neveicinoša dažādu digitālo risinājumu ieviešanā biznesa vidē?

Ja mēs runājam par valsti, tad mūsu e-pārvaldes sistēma starptautiski ir ļoti augsti novērtēta. Mums ir pieejami ļoti daudzi elektroniskie pakalpojumi. Ar to pašu Valsts ieņēmumu dienestu 99% gadījumu komunikācija notiek elektroniski. Protams, mēs varam gribēt, lai šo pakalpojumu ir vairāk, lai tie ir draudzīgāki lietotājiem, bet kopumā pie mums situācija ir gana laba. Tas pats attiecas uz lielajiem pakalpojumu sniedzējiem, sākot no bankām un beidzot ar sakaru uzņēmumiem. Droši vien neviens vairs īsti nespēj iedomāties situāciju, ka būtu jāiet uz banku veikt maksājumus.

Iemesls tam ir ļoti vienkāršs - jo iestāde vai uzņēmums ir lielāks, jo ieguvums no digitālo risinājumu izmantošanas ir pamanāmāks. Jo vairāk ir vienveidīgu darbību, kuras jāveic, jo izdevīgāki ir digitālie risinājumi. Piemēram, tieši tādēļ gan valsts pārvaldē, gan uzņēmumos attīstās digitālie asistenti, kuri atbild uz vienveidīgiem jautājumiem. Ikvienam uzņēmumam vai iestādei ir savākta bāze ar vienveidīgiem jautājumiem, uz kuriem ir vajadzīgas standarta atbildes. Tādēļ cilvēkiem tagad ir jāpieslēdzas tikai nestandarta jautājumiem un situācijām.

Vienlaikus vai valsts pārvalde veicina digitālo risinājumu parādīšanos biznesā? Piemēram, jautājums ir par to, cik lielā mērā uzņēmumu dokumentācija var būt elektroniska, lai nerastos problēmas auditu laikā u.tml.

Tagad ir pieņemts e-rēķina standarts, un es ļoti ceru, ka šis jautājums tiks sakārtots. Valsts loma tiešām ir noteikt spēles noteikumus, lai pēc tam nebūtu nevajadzīgu pārpratumu. Jā, joprojām ir dokumenti, kuriem ir jābūt papīra formātā, bet es teikšu, ka šīs lietas pamazām sakārtojas.

Pirms kāda laika LIKTA arī parakstīja memorandu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par to, ka mēs gribam būt datos balstīta sabiedrība. Tas nozīmē, ka ir jāver vaļā daudzas datubāzes. Tur jau liels darbs ir izdarīts, un uzņēmumi, cilvēki var izmantot daudzus datus.

Kā no valsts puses pietrūkst? Mēs bieži vien neuzdrošināmies riskēt, lai tikai nezaudētu. Mums ir šī apziņa, ka vienmēr ir jābūt veiksmīgam. Taču dzīvē tā nenotiek. Ir tikai loģiski, ja tu kaut ko dari, tad tu vari arī kļūdīties. Piemēram, ir pieejami Eiropas Savienības fondi, tostarp diezgan mazi granti, kuri ļautu uzņēmumiem eksperimentēt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu. Taču birokrātiskais slogs, papīru apjoms, kurš ir jākārto, lai pie šāda granta tiktu, ir tik liels, tik smags, ka visdrīzāk tu atmetīsi pat domu par pieteikšanos. Ja mēs gribam attīstīt uzņēmējdarbību, attīstīt inovācijas, tad valstij ir jāpalīdz, nevis jārada papildu šķēršļi. Tostarp jāsaprot, ka ne vienmēr viss būs veiksmīgs. Ir tas vecais joks - ja tev Latvijā ir uzņēmums un tas bankrotē, tu esi neveiksminieks, ja tev ir uzņēmums ASV un tas bankrotē, tu esi biznesmenis. Mēs baidāmies kļūdīties, lai gan tieši no savām neveiksmēm mēs mācāmies.

Kāda situācija ir citās valstīs? Vai tādēļ, ka pietiekami liels uzņēmumu skaits kavējas ar digitālo risinājumu ieviešanu, mēs neatpaliekam arī kopējā attīstībā?

Nav jau tā, ka digitālos risinājumus būtu jāizmanto tikai tāpēc, ka jāizmanto. Būtībā jautājums ir par uzņēmumu darbības efektivitāti un produktivitāti. Mēs Latvijā visu laiku runājam, ka mums ir salīdzinoši zema produktivitāte. Digitālie risinājumi ir tie, kuri produktivitāti var palīdzēt celt. Tas ir daudz lielāks darbības ātrums, komunikācijas ātrums, informācijas aprites ātrums, spēja pieņemt lēmumus, kuri balstās datos. Diemžēl joma, kur Latvijā ir zemi rādītāji, ir arī e-komercija. Ja mēs gribam sasniegt citus tirgus, tad mums ir jābūt digitālajai platformai, caur kuru preces vai pakalpojumus piedāvāt.

Kad mēs skatāmies uz citām valstīm, tad ir ļoti labi redzama sakarība - tajās valstīs, kurās ir augsta produktivitāte, ir arī augsts digitalizācijas līmenis uzņēmumos. Un arī otrādāk - ja digitalizācijas līmenis ir zems, tad arī produktivitātes līmenis ir zems.

Kas citās Eiropas valstīs uzņēmumus veicina kļūt digitālākiem? Ko mēs no šīs pieredzes varam aizgūt?

Ja mēs uz Latviju paraugāmies no malas kā uz tirgu, tad mēs esam mazs tirgus un mūsu valodai ir maz lietotāju. Tas reizēm rada barjeras. Ir jārēķinās, ka visām nozarēm visi iespējamie IT risinājumi nebūs izstrādāti Latvijas tirgum un latviešu valodā. Tā nebūs nekad. Lielākos tirgos, protams, ka informācija ir pieejama vairāk un ir daudz lielāka iespēja, ka informācija ir vietējā valodā.

Tas, ko mēs savukārt varam pārņemt no Skandināvijas valstīm, - jo tev ir lielāka teritorija, kura nav blīvi apdzīvota, jo digitālie risinājumi ir svarīgāki. Latvijā mēs arī redzam, ka ir liela iedzīvotāju un biznesa koncentrācija Rīgā un ap Rīgu. Tādēļ digitālie risinājumi ļoti svarīgi ir tieši uzņēmumiem reģionos.

Pašlaik jūs uzņēmējus aptaujājat, tālāk viņus informēsiet, bet kas būs nākamais solis?

Pašlaik uzņēmēji aizpilda testu un pēc tam varēs salīdzināt, kā viņi izskatās pret citiem uzņēmumiem šajā pašā nozarē, savā reģionā vai sava lieluma uzņēmumiem. Tad varēs saņemt arī ieteikumus, ko uzņēmums varētu darīt. Turklāt rekomendācijas var būt vispārīgākas, bet, ja uzņēmējs ir gatavs sniegt plašāku un dziļāku informāciju, tad arī rekomendācijas jau būs daudz konkrētākas un piemērotākas tieši viņa gadījumam.

Kad dati būs savākti, tad organizēsim arī seminārus kopā ar nozaru asociācijām par dažādām tēmām, kuras mēs identificēsim aptaujā.

Pašlaik Latvijā būs grūti atrast nozari, kurā uzņēmēji nesūdzētos par darbaspēka trūkumu. Kā jūs uz šo problēmu raugāties? Vai nav tā, ka, ja uzņēmēji daudz nopietnāk piedomātu pie digitalizācijas un automatizācijas jautājumiem, tad nemaz tik daudz papildu darbinieku viņiem nevajadzētu?

Tieši tā arī ir. Ikvienas darbības, kuras ir automātiskas vai pusautomātiskas, ikviens rutīnas darbs ir tas, kuru var aizvietot digitalizācija vai jaunās tehnoloģijas. Ir gan lietu internets, gan datorredzes risinājumi, gan droni, gan citas lietas. Piemēram, lai pārbaudītu, vai saražotie produkti atbilst kvalitātes standartiem, vairs nav nepieciešams cilvēks, jo to pilnībā mūsdienās nodrošina datorredzes risinājumi. Arī jau pieminētie virtuālie asistenti zvanu centros darbiniekiem ļauj koncentrēties uz sarežģītāku situāciju risināšanu, nevis uz standarta jautājumiem. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji nevar nodrošināt, lai konsultanti strādātu visu diennakti, bet virtuālais asistents var strādāt ikvienā laikā un, ja uz kādu jautājumu nevar atbildēt, tad var paziņot, kad tiks sniegta atbilde.

Vēl viena joma, par kuru jārunā, ir mākslīgā intelekta risinājumi. Jo vairāk tiek uzkrāti dati, jo vairāk lēmumu pieņemšanā var izmantot mākslīgo intelektu. Labs piemērs ir "Tilde" ar mašīntulkošanas risinājumiem, kuri būtiski atvieglo un samazina tulku darbu. "Tildes" risinājumi latviešu-angļu, igauņu-angļu un lietuviešu-angļu tulkotājiem pašlaik ir daudz labāki nekā "Google" tulkošanas rīki. Turklāt šādu risinājumu dažādās jomās ir daudz. Ieviešot šīs tehnoloģijas, atbrīvojas darbvietas.

Tehnoloģijas maina arī pasauli, un mēs nezinām, cik dažādās profesijās un dažādās lomās mums dzīves laikā būs jābūt. Tas nozīmē, ka arī mums ir jābūt atvērtiem, gataviem mainīties un mācīties. Tas ir liels izaicinājums visām nozarēm.

Savukārt darbs būs vienmēr. Piemēram, "Accenture" ir daudz darījis, lai piesaistītu ļoti dažādu nozaru speciālistus. Tas ir mīts, ka IT nozarē ir nepieciešami tikai programmētāji. Vajadzīgi ir cilvēki, kuri pārzina ļoti dažādas jomas.

Cik prātīgi uzņēmumi šīs tehnoloģijas lieto? Piemēram, man pašai bija stāsts, ka nācās patērēt ļoti ilgu laiku, kamēr es ar savu nestandarta jautājumu izsitos cauri visiem virtuālajiem asistentiem un dažādiem pogu spiešanas mehānismiem līdz dzīvam konsultantam, kurš beidzot varēja atrisināt manu problēmu. Taisnību sakot, es pa šo laiku biju tik nokaitināta, ka biju jau gatava atteikties no šī uzņēmuma pakalpojumiem vispār.

Tehnoloģijas tiešām ir jālieto gudri. Darbiniekiem, kuri sāk darbināt šo mākslīgā intelekta rīku, pirms tam ir jāpārdomā visas iespējas. Ja klientam ir nestandarta jautājums, tad ir jābūt skaidram, kā viņš tiks ārā no šī "apburtā loka". Man arī bijis tā, ka es saprotu, ka visu laiku "tērzēju" ar virtuālo asistentu un, tā kā tas nekādi nespēj atbildēt uz manu jautājumu, beigās sekoja frāze: "Izskatās, ka tu esi piekususi."

Kad mēs šīs jaunās un gudrās lietas ieviešam, tās ir ļoti jātestē, jāanalizē, kādi ir gadījumi un kā mākslīgais intelekts rīkojas, jāseko, lai tas ir adekvāti. Tie visi ir jauni izaicinājumi. Tāpat rodas jaunas problēmas. Piemēram, ja es uzklausu virtuālo asistentu, un pēc tam rodas kādi sarežģījumi, tad kurš atbildēs? Saistībā ar mākslīgo intelektu rodas juridiski jautājumi, ētiski jautājumi, par kuriem ir jādomā.

Kā ir ar sabiedrību un tās gatavību pieņemt mākslīgā interneta risinājumus? Vai nav tā, ka cilvēki nemaz nevēlas komunicēt ar šiem virtuālajiem asistentiem?

Savā organizācijā esam runājuši, ka mums sabiedrība ir jāinformē, jāstāsta vairāk par šīm lietām, lai mēs no tām nebaidītos. Neko sliktu jau mākslīgais intelekts mums nodarīt nevar, jo galu galā lēmumus pieņem cilvēks. Mums ir fotoradari, kuri ar mākslīgo redzi fiksē automašīnu ātrumu un reģistrācijas numurus, taču lēmumus par sodu piemērošanu pārkāpumu gadījumā pieņem cilvēki.

Piemēram, viena joma, kur nākamo piecu desmit gadu laikā notiks revolūcija, ir medicīna. Medicīnā arvien vairāk tiek izmantoti dati, un mēs arvien vairāk runājam par to, ka visiem ar kādu slimību sirgstošajiem nav jādzer vienas zāles, bet katram ir nepieciešama individuāla pieeja atkarībā no pacienta ģenētikas, veselības stāvokļa, ieradumiem utt. Taču to var izdarīt tikai tad, ja mums ir dati, tie tiek uzkrāti un cilvēks tos ļauj analizēt. Tas nozīmē, ka, ja mēs gribam labu pakalpojumu, tad mums par sevi ir arī jāsniedz dati. Piemērs ir kaut vai autovadītāju vidū iecienītā lietotne "Waze". Tā var darboties tikai tad, ja mēs kā autovadītāji datus no tās ne tikai iegūstam, bet ar informāciju arī dalāmies. Tā būs arvien vairāk jomu. Tāpat nāk iekšā 5G internets, un jautājums par tā attīstību lielā mērā ir saistīts ar to, kā mēs to izmantosim.

Ja pievēršamies 5G, tad rodas jautājums - ja mūsu uzņēmumiem pašlaik ir nepietiekama digitalizācija, tad cik tie būs spējīgi izmantot iespējas, kuras sniedz 5G, - lietu internets, dažādu sistēmu saslēgšana utt.?

Būs uzņēmumi, kuri šīs iespējas būs gatavi izmantot, un es domāju, ka tie arī būs uzvarētāji konkurences cīņā. Mūsdienās uzvar tie, kuri ir gatavi izmēģināt jaunās tehnoloģijas. Turklāt viena lieta ir tehnoloģiju izmantošana, otra - mēs varam radīt arī jaunas lietas. Piemēram, "MikroTik" izstrādā jaunus rūterus. Mēs Latvijā varam radīt arī jaunus lietu interneta risinājumus.

IKT nozarei visus pēdējos gadus lielā problēma ir bijis darbaspēks. Kā ir pašlaik?

Problēma nav mazinājusies. Kā mēs to cenšamies risināt? Ir izstrādāts un apstiprināts jaunais kompetencēs balstītais izglītības standarts, kurā ir īpaša vieta tehnoloģijām un datorikai. Tādēļ mēs skatāmies cerīgi uz to, kādas zināšanas būs jauniešiem, kuri beigs skolu. Mūsdienās tehnoloģiju prasmēm pēc būtības būtu jābūt visiem cilvēkiem - lielākā vai mazākā apmērā, bet visiem, jo pasaule kļūst arvien tehnoloģiskāka!

Savukārt šodien mēs lūkojamies ne tikai uz tehnoloģiju specialitāšu studentiem, bet arī uz daudzu citu jomu studentiem. Kopā ar Bufalo Universitāti, Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti ir arī uzsākta programma, kur studenti no vienas puses apgūs datorzinības, no otras - biznesa vadību.

Arī IKT nozarei ir jāpaskatās pašiem uz sevi un to, kā mēs lietas varam darīt gudrāk. Tostarp investēt vairāk savos cilvēkos. Mēs skatāmies arī uz cilvēkiem no citām valstīm, jo IT darba tirgus ir globāls.

Kuri risinājumi pašlaik ir pieprasītākie? Kam jūs redzat nākotnes potenciālu?

IT nozarē gadu no gada aug pakalpojumu eksports. Joprojām ir liels pieprasījums pēc dažādiem finanšu risinājumiem, uzņēmumu biznesa procesu automatizācijas risinājumiem, dokumentu pārvaldības risinājumiem.

Ļoti straujš pieprasījuma kāpums ir dažāda veida mākslīgā intelekta risinājumiem un datu analīzes risinājumiem. Tā noteikti ir nākotnes un jau šodienas tēma.

Turklāt, ja kādreiz IT risinājumi tapa ilgi, tad tagad jauni risinājumi top ļoti daudz un dažādās platformās. Tādēļ, pirms es sāku kaut ko plānot, man ir nopietni jāpapēta, kas jau ir pieejams un kā es to varu izmantot. Turklāt, ja tu kaut ko pētīji pirms mēneša, tas nenozīmē, ka šodien jau nav parādījies kaut kas vēl. Visu laiku nāk klāt kaut kas jauns.

Kāds šogad būs IKT nozares kopējais apgrozījums? Tas būs lielāks nekā pērn?

Noteikti. 2018.gadā IKT pakalpojumu eksporta pieaugums, salīdzinot ar 2017.gadu, bija 25%. Nav nekāda pamata domāt, ka šī tendence mazināsies. Pašlaik mēs esam trešā lielākā eksporta nozare, un es ļoti ceru, ka kaut kad mēs kļūsim par pirmo.

Publicēts ziņu aģentūras LETA+ versijā, intervijas autores: Alise Sņegireva, Inguna Ukenābele